Sudoku ir laba garīga vingrošana, un cilvēki, kas regulāri risina skaitļu mīklas, kognitīvajos testos parasti iegūst labākus rezultātus. Pētījumi nav parādījuši, ka sudoku novērš vai ārstē demenci vai ka prasme sudoku pāriet uz atmiņu un domāšanu ikdienā. Lielākā daļa pētījumu ir novērojumu pētījumi: tie parāda saikni, nevis cēloni. Spēlēšana ir saprātīgs, patīkams veids pavadīt laiku ar mīklu, kas liek domāt, ja vien negaidi no tās medicīniskus rezultātus.
Šī lapa ir iesācējiem, kas ir redzējuši apgalvojumus, piemēram, „sudoku uztur smadzenes jaunas“, un grib zināt, ko patiešām apstiprina pierādījumi. Tā ir vispārīga informācija, nevis medicīnisks padoms.
Sudoku neizmanto aritmētiku. Tu patur prātā dažas iespējas, pārbaudi tās pret rindas, kolonnas un bloka noteikumiem un atmet tās, kas neiztur. Tas balstās uz darba atmiņu (informācijas turēšanu un žonglēšanu), uzmanību un soli pa solim loģisku spriešanu.
Sudoku spēlēšana ir saistīta ar labākiem rezultātiem dažos atmiņas testos, bet pierādījumi neliecina, ka tas uzlabo ikdienas atmiņu.
Īsāk sakot, sudoku izmanto atmiņas prasmes, un cilvēki, kas spēlē bieži, iegūst labus rezultātus. Vai iemesls ir spēlēšana, joprojām ir atklāts jautājums.
Mīklas risināšanai vajadzīga ilgstoša fokusēšanās, un daudzi spēlētāji uzskata to par labu veidu, kā izslēgt traucēkļus. Iepriekš minētie pētījumi atrada saistības ar uzmanības rādītājiem, bet atkal ne pierādījumu, ka mīklas uzlabo uzmanību ārpus spēles.
Labi pierādīts ir šaurāks fakts: tu kļūsti labāks tajā, ko vingrini. Regulāri spēlētāji ātrāk pamana modeļus, un tā ir īsta prasme (skaties naked un hidden singles pirmajiem modeļiem, ko apgūst lielākā daļa spēlētāju). Vai šis ātrums pāriet uz citiem uzdevumiem, ir jautājums, ko pētnieki turpina uzdot, un nākamā sadaļa izskaidro, kāpēc atbilde ir apšaubāma.
Ne droši, un tas ir galvenais brīdinājums aiz katra „sudoku ieguvumu“ apgalvojuma. Simons et al. 2016 (Psychological Science in the Public Interest, 17. sējums, 3. numurs) apskatīja pētījumus par smadzeņu treniņa programmām un secināja, ka nav pārliecinošu pierādījumu, ka tās uzlabo kognitīvās spējas, kas svarīgas ikdienā. Cilvēki droši uzlabojās uzdevumos, ko vingrināja, bet ieguvumi bieži nepārgāja uz citiem uzdevumiem. Šis apskats aptvēra galvenokārt datorizētas treniņa programmas, nevis pašu sudoku, bet tā pati loģika attiecas: kļūšana labākam sudoku spēlētājam negarantē labāku atmiņu vārdiem vai ātrākus lēmumus darbā.
Neviens pētījums nav parādījis, ka sudoku novērš demenci, un nevienam nevajadzētu to apgalvot. Lūk, ko pētījumi patiešām saka un cik lielu svaru tie var nest.
Abiem rezultātiem der 2 skaidrojumi. Garīgi aktīvi cilvēki var izveidot augstāku sākumpunktu, kas dod vairāk vietas, pirms pagrimums rada problēmas. Vai arī cilvēki, kas jau labi domā, var izvēlēties vairāk garīgu nodarbju. Neviens skaidrojums neliecina, ka mīkla ārstē vai bloķē slimību. Ja uztrauc atmiņa, runā ar ārstu, nevis ar mīklu grāmatu.
Daži spēlētāji sudoku uzskata par nomierinošu, jo tas piepilda uzmanību ar vienu skaidru, zemu likmju uzdevumu. Tas ir personisks, subjektīvs efekts, un šī lapa neatrada spēcīgu pētījumu par sudoku un stresu, ko citēt. Grūta mīkla var radīt arī vilšanos. Ja mīkla pārstāj būt patīkama, labāka izvēle ir vieglāka mīkla vai pārtraukums.
Uz pierādījumiem balstītas devas nav. Pētījumi ziņo par biežumu brīvi (Brooker et al. salīdzināja cilvēkus, kas skaitļu mīklas risināja biežāk, ar tiem, kas tās risināja retāk), un neviens nepasaka, cik mīklu rada atšķirību.
Praktiska pieeja: spēlē tik bieži, cik tev patīk, apvieno to ar citām nodarbēm, kas ietver kustību un citus cilvēkus, un uztver sudoku kā vienu hobiju no vairākiem. Īsu ikdienas mīklu ir viegli uzturēt, un ieradums, ko saglabā, ir labāks par plānu, ko atmet.
Visvairāk garīga darba iegūsti no mīklām, kas ir izaicinošas, bet atrisināmas. Pārāk vieglas, un tu aizpildi acīmredzamus ciparus uz autopilota. Pārāk grūtas, un tu min vai padodies.
Šis raksts ir vispārīga informācija, nevis medicīnisks padoms. Ja tev ir bažas par savu atmiņu vai domāšanu, runā ar ārstu.