Mūsdienu sudoku izgudroja Howard Garns, amerikāņu arhitekts, un pirmo reizi publicēja kā „Number Place“ žurnālā Dell Pencil Puzzles and Word Games 1979. gada maijā. Japāņu izdevējs Nikoli to 1984. gadā ieveda Japānā ar nosaukumu „Sūji wa dokushin ni kagiru“, un nosaukums tika saīsināts līdz Sudoku. Tas kļuva par pasaules mēroga uzplaukumu pēc tam, kad Londonas The Times sāka to drukāt 2004. gada 12. novembrī. Tālāk minētie datumi un nosaukumi ir no avotiem, kas minēti katras sadaļas beigās.
Howard Garns (1905 līdz 1989), pensionēts arhitekts no Connersville, Indiānas štatā, izstrādāja mīklu, ko mēs tagad saucam par sudoku. Tā parādījās kā „Number Place“ žurnālā Dell Pencil Puzzles and Word Games 1979. gada maijā, uz 9x9 režģa ar deviņiem 3x3 blokiem un noteikumu, ka 1 līdz 9 katrā rindā, kolonnā un blokā parādās vienreiz.
Dell neuzrādīja autoru. Mīklu redaktors Will Shortz 2005. gadā noskaidroja autorību: Garns bija minēts starp līdzstrādniekiem tikai tajos numuros, kuros bija Number Place. Garns nomira 1989. gadā un nekad neredzēja uzplaukumu.
Garns balstījās uz senākām idejām. Leonhard Euler 18. gadsimtā pētīja latīņu kvadrātus, režģus, kuros katrs simbols katrā rindā un kolonnā parādās vienreiz, bez blokiem un bez risināšanas. Francijā laikraksts Le Siècle 1892. gada 19. novembrī iespieda 9x9 burvju kvadrātu ar 3x3 apakškvadrātiem, un La France to pilnveidoja 1895. gadā. Neviens no tiem nebija mīkla, ko spēlējam šodien, jo neviens nesavienoja rindas, kolonnas un bloka noteikumu vienā risināmā mīklā. (Avoti: Wikipedia raksti „Sudoku“ un „Howard Garns“, kas atsaucas uz Will Shortz 2005. gadā veikto Garna identificēšanu.)
Sudoku ir saīsinājums no japāņu frāzes „Sūji wa dokushin ni kagiru“, kas nozīmē „cipariem jābūt vienam“. Pilnā frāze kļuva par mīklas japāņu nosaukumu, kad Nikoli prezidents Maki Kaji to ieviesa 1984. gada aprīlī. Pēc tam viņš to saīsināja, ņemot katra salikteņa pirmo kanji: sū (数, skaitlis) un doku (独, viens vai vientuļš), iegūstot 数独, Sudoku. Nosaukums apraksta noteikumu: katrs cipars rindā, kolonnā un blokā parādās vienreiz.
Nikoli noteica arī savus mīklu standartus: simetriski izvietotas dotās šūnas un viens atrisinājums katrai mīklai. Sudoku matemātika izskaidro, kāpēc unikālam atrisinājumam vajadzīgs minimāls doto ciparu skaits. (Avoti: Wikipedia „Sudoku“; Nikoli vēsture, kā tur ziņots.)
| Gads | Notikums |
|---|---|
| 1780. gadi | Leonhard Euler pēta latīņu kvadrātus |
| 1892 | Le Siècle iespiež 9x9 burvju kvadrātu ar 3x3 apakškvadrātiem |
| 1979. gada maijs | Howard Garns „Number Place“ parādās Dell Pencil Puzzles and Word Games |
| 1984. gada aprīlis | Nikoli to publicē Japānā kā „Sūji wa dokushin ni kagiru“, vēlāk Sudoku |
| 1997 | Wayne Gould atrod sudoku grāmatu Tokijas grāmatnīcā |
| 2004. gada 12. novembris | Londonas The Times sāk publicēt sudoku |
| 2005 | Will Shortz identificē Garnu kā izgudrotāju |
| 2006 | Pirmais pasaules sudoku čempionāts |
Wayne Gould, jaunzēlandietis un nesen pensionējies Honkongas tiesnesis, 1997. gadā Tokijas grāmatnīcā atrada sudoku grāmatu. Apmēram sešus gadus viņš rakstīja programmatūru, kas spētu ģenerēt mīklas, tad pārliecināja Londonas The Times tās drukāt. Pirmā Times mīkla iznāca 2004. gada 12. novembrī, un citi Lielbritānijas un starptautiskie laikraksti sekoja dažu mēnešu laikā. (Avots: Wikipedia „Sudoku“.)
Sudoku tagad dzīvo laikrakstos, grāmatās, lietotnēs un vietnēs, un sacensību risināšana ir izaugusi par organizētu sportu ar pasaules sudoku čempionātu, kas pirmo reizi notika 2006. gadā. Mīklu veidotāji turpina izgudrot variantus, kas maina režģa noteikumus, piemēram, killer zonas vai lielākus dēļus. Lai sāktu spēlēt, izlasi kā spēlēt sudoku un sākumlapā izvēlies Vieglu mīklu. Interesē otrs galējais gadījums? Skaties grūtākās sudoku mīklas vai uzzini, vai sudoku ir labs tavām smadzenēm.